He Tura Nō Te Reo Māori Society

Te Hōhaieti o Te Reo Māori: Mai ōna taketake ki ōna anamata

Nā Te Kōmiti Whakahaere o Te Hōhaieti o Te Reo Māori 2022

Mai i ngā pukahu kaupapa e whakanuia nei te 50 tau o te hainatanga o te Petihana o te reo Māori, kua rongo whānauitia a Ngā Tamatoa o te Whare Wānanga o Tāmaki Makaurau. E tohua ana hei pou whakahaere i ngā hainatanga o te petihana me te hekenga ki te whare Paremata i te 14 o Hepetema 1972. Heoi, kāore e rongo whānuitia ana a Te Herenga Waka me ōna mahi i tautoko nuitia ngā whakaritenga o te hainatanga o te petihana reo Māori.

I te tuatahi ko te “Reo Māori Society”, i waihangatia tēnei rōpū hei hapahapai, hei whakarauora i te reo Māori mā te tautohe, ki te Whare Wānanga o Te Herenga Waka, otirā ki Aotearoa whānui. I mahi tahi ngā mema tūturu ki Ngā Tamatoa me ētahi atu mema o te Te Huinga Tauira hei kohi e 30,000 ngā waitohu hei tautoko i te petihana. I haere atu nei te nuinga o ēnei mema tūturu, hei pou ki roto ake i ō rātau hapori, ki roto hoki i te ao Māori.  

Mai i ngā tauira o Te Hōhaieti o Te Reo Māori o ināianei e hiahia ana kia maumahara tonu i ngā uaratanga i kōkirita nei e rātau mā. Ko te manako ia, ina ka tohaina ngā hītori ka whakaaweawe nei i ngā tauira o nāianei ki te whai i ēnei tapuwae. 

Tīmatahia ēnei ingoa rongonui, hei tauira pēnei i a tātau. Takahia nei rātau i ēnei kauhanganui, i noho hoki rā rātau ki ēnei karaihe. Heoi, e haere tonu ana te whawhai. Kei a mātau te mana whakahaere, kei haere tonu ana ēnei kaupapa kōrero ki tēnei ao o tātau ki tōna taumata, e ai ki a tātau e kite nei. 

He rārangi wā tēnei e whakaatu ana i ngā mahi o Te Hōhaieti o Te Reo Māori me ngā kaupapa matua i hāpai nei i te whakawhanaketanga o te Reo Māori i ēnei ngahurutanga e rima kua pahure.

1969 

I te tau 1969 kāore kau he karaihe Māori, he marae he paku aha hei tautoko, hei āwhina i ngā tauira Māori e noho ana ki Te Herenga Waka. Nāwai rā, nāwai rā ka whakatūria e Te Kapunga “Koro” Dewes tētehi rōpu reo Māori. Ko tōna mahi he whakawhanake i te reo o ōna mema, te hapahapai i ngā kura, reo irirangi me ngā whakaaturanga reo rua/rūmaki, hui ai ia wiki, ā, whakatūria he marae i te whare wānanga. I tū ngā hui tuatahi i te papa tēnehi ki Salamanca rori. 

1972 

I mahi tahi te rōpū Māori me Ngā Tamatoa o te Whare Wananga o Tāmaki Makaurau ki te whakarite i tētahi petihana hei tuku ki te whare paremata. Neke atu i te 30,000 ngā tāngata i tohua  te petihana i tōna whakaaturanga ki te whare paremata i te 14 o Hepetema 1972. I runga ake i ēnei mahi ka tohua ko te 14 o Hepetema te Rā Māori mō Aotearoa whānui.  

 

1975 

Ka huri te Rā Māori ki Te Wiki o Te Reo Māori, ā, e haere tonu ana i ēnei rā.  

 

Te Ao Mārama 

I whakatū te Rōpū Reo Māori i te Te Ao Mārama, e noho tonu ana ko te makihīni  motuhake anake e puta tonu mai ana i te ao. 

1979 

I whakatūria ai Te Ātaarangi hei kaupapa, hei whakawhanake, hei whakatō i te reo ki te hunga e hiahia ana “kia kore koe e ngaro, taku reo rangatira”.  

1982 

I whakatuwhera Te Kōhanga Reo tuatahi ki Pukeahu ki Wainuiomata hei pae whāngai i ngā pēpī/tamariki ki te reo Māori me ngā tikanga Māori.  

1985 

He mea whakatū a Te Wānanga o Raukawa e  Te Āti Awa, Ngāti Raukawa me Ngāti Toa Rangatira. I puta mai i ngā whakatau o Whakatupuranga Rua Mano, te rautaki reo ā-iwi i runga ake i te hekenga o te reo ki roto ake i tō rātau ake hapori.  

I muri iho ko Te Kura Kaupapa Māori o Hoani Waititi te kura tuatahi i whakatuwherahia i te 1985. Heoi i whakamanahia ā-turehia te kura nei i te tau 1989, i parea nei te huarahi kia rūmaki ngā akoranga katoa, te kura tuatahi i pēnei ai te aronga puta noa i Aotearoa. 

1986 

I tū mai te kerēme (Wai11) ki Te Tumu Herenga Waka marae, ki Waiwhetū marae anō hoki. Mai i tēnei kerēme i tau ai ko te reo Māori he reo matua o Aotearoa. 

 1987 

I whakatūria te Te Taura Whiri i Te Reo Māori, ko tōna arotahinga ko te whakatāiri i te reo hei reo mataora, hei reo kōrerorero māori noa. Ko ētahi o ngā mahi nui, ko te tātaki i te rautaki reo Māori me te ngaki i te whenua e matomato ai te tupu o te reo, huri i te motu. 

I whakatuwhera te Te Reo Irirangi o Te Upoko o Te Ika, hei taumata whakarongo mō ngā iti me ngā rahi puta noa i Aotearoa. Ko Piripi walker, tētehi o ngā mema o mua, i kaha tautoko. 

2004 

I puta a Whakaata Māori (Ko Māori Television tōna ingoa tuatahi), hei pae reo rua hei mātakitaki mā te iwi whānui puta noa i Aotearoa. 

2008 

I whakarewa a Whakaata Māori i te hongere Te Reo, he hongere rūmalo, hei pae reo hei mātakitaki mā te iwi whānui puta noa i Aotearoa. 

2015  

I whakatūria anō Te Rōpū Māori ka tapa tona ingoa hou ko Te Hohaieti o Te Reo Māori (nā Piripi Walker i tapa).

 2016 

E whakaawetia ana ngā kāinga, ngā hapori me ngā iwi e Te Mātāwai ki te tautohu, ki te whai, ki te whakatutuki hoki i ō rātou wawata mō te reo Māori mā roto i tētehi hōtaka haumitanga, mā te whakawhānui i te puna mātauranga me te whakaatu i te mana hautū ki te tautoko i te whakarauoratanga o te reo Māori. 

2022 

I ēnei rā kei whakanuia nei e mātau te 50th tau o te hainatanga o te petihana reo Maori. Me te aha nei e kōkiri tonu ana a Te Hōhaieti o Te Reo Māori i ngā mahi i tōna orokohanga mai.  

Ko wai Te Hōhaieti o Te Reo Māori? 

Ki tā te tangata e kite nei kāore e tino mōhio whānuitia te orokohanga mai o Te Hōhaieti o te Reo Māori (Te Reo Māori Society) me ngā mahi i kawea me ngā mahi e kawea tonutia ana i ēnei rā. Me te aha nei kua whai hua te nuinga o ēnei tangata e kōrerohia nei.  

Ahakoa kua huri te ao, āhua rite tonu ngā whāinga o Te Hōhaieti. I ēnei wā ko tā Te Hohaieti: he whakarawe i te reo hei tautoko i Te Herenga Waka whānui, te pāpāho i te reo ki waenganui i te hapori me Te Herenga Waka whānui, te hapahapai i te tika o te nohonga o te reo Māori, te tiaki i ana mema mā ngā tikanga Māori, ā, ko te whakahaere i āna kaupapa i runga i ngā tikanga Māori.  

He ao e whiti ana, haere atu te 50 tau, nau mai te 100 tau. He aha rā te huarahi kei tua mō taku reo rangatira?